FOKUSS

Sportist, par čempionu tu kļūsi tikai tad, ja pratīsi fokusēties. Kad treniņos visgrūtāko izdarīsi kaut nedaudz labāk par komandas biedriem vai konkurentiem. Tev ir vajadzīgs spēcīgs fokuss uz svarīgāko. Sauksim to par treniņa esenci. Tikai tā piedod nodarbībai vērtību. Esence ir: “Pat ja mēs neizdarīsim neko citu, tad šo mums vajag noteikti!”. Viss pārējais ir tikai nodrošinājums (kaut arī svarīgs), fons vai formas uzturēšanas pasākumi.

Katrā treniņā, arī starpsezonā, var būt dažādi uzdevumi, bet tik un tā tos var izkārtot kaut kādā rangā pēc svarīguma. Lai arī nodarbībā ir nepieciešams gan iesildīties, gan pastaipīties un veikt sagatavojošos uzdevumus, esence tie ir galvenie tehniskie elementi, svarīgākie speciālās fiziskās sagatavotības uzdevumi, pats sacensību vingrinājums vai pietuvināti apstākļi. Kas nu kurā sporta veidā. Tieši esence uztrenē līdz meistara līmenim. Turklāt ne tikai tās darīšana kā tāda, bet fokuss uz kvalitatīvu izpildīšanu, koncentrējoties uz būtiskāko.

Nereti galvenais uz ko ir jāfokusējas sastāda ne vairāk kā 5-10 % no tā laika, ko tu pavadi treniņā, ja vien tas nav monotons izturības treniņš. Padomā – tikai 5-10%! Un būtu tikai loģiski tieši šo treniņa daļu aizvadīt vislabāk, vai ne? Spēka treniņā, piemēram, svarīgākie ir tie daži izšķirošie piegājieni ar svaru, tenisā 100 forehand sitienu būtiskākais ir tie 5-10 vislabākie, kuriem ir jāizdodas utt.

Augstu sasniegumu sportā treniņu esences darbs raksturojas ar maksimālu sevis jušanu, kontroli un iespējami labāko izpildījumu. Bieži vien tas pat nav nekas kosmisks, bet tikvien kā labi izdarītas pavisam vienkāršas, pierastas lietas. Galvenais ir spēt nodarbību pēc nodarbības nomotivēties un pacietīgi uzkrāt meistarības bāzi.

Vēl vairāk – svarīgi ir sasniegt tādu iekšējās brīvības un domas skaidrības līmeni, lai visas iespējamās ikdienas novirzes un traucēkļi minimāli iespaidotu tava treniņa esences kvalitāti. Tev jāsasniedz tāda sportiskās improvizācijas spēja, lai pat ļoti atšķirīgos apstākļos un situāciju pavērsienos tu tik un tā varētu piespiest sevi fokusēties.

Bet, ja tu spēj trenēties tikai tādā kvalitātē, kāda vēsi ir pa zobam vēl vismaz 100 tava vecuma sportistiem valstī, uz ko gan tu ceri? Ar ko tu būsi unikāls? Ar ko tu izsitīsies pasaulē? Milzīga apjoma fufelīgs tehniskais darbs nepadara tevi īpašu. Milzīgs apjoms smagu treniņu labākajā gadījumā tikai pieradina pie tiem. Un pat Latvijas čempiona tituls vēl negarantē “lielu māju un lielu mašīnu”.

Kur ir problēma? Kāpēc daudzi talantīgie tā arī neko īpašu nesasniedz? Problēma nereti ir fokusēšanās iemaņu trūkums. Tas rodas no pārliecības, zināšanu un gribas vājuma, kā arī no samērā paviršas pieejas treniņiem. Visas šīs lietas, protams, ietekmē viena otru, un rezultāts ir, ka tu nemaz neproti pilnvērtīgi realizēt treniņa esenci. Tu vienkārši gadu no gada izsēj savas izdevības, un tādējādi nekad neaizsniegsies līdz “augstākam plauktam”, kaut arī tas visu laiku būs acu priekšā.

Ja tu vienkārši ķer kaifu no treniņiem kā tādiem, tas nepadarīs tevi par čempionu. Tas ir kā nopirkt fitnesa kluba abonementu, un domāt, ka riepa pazudīs jau no tā vien. Bet, ja tu spēj attīstīt paradumu un spējas koncentrēties labāk un biežāk nekā citi tavā treniņu grupā vai komandā, tad gan izredzes ielauzties sporta elitē ir tieši tev.

Protams, ka fokusēšanos var trenēt. Jautājums tikai ir – vai tev ir raksturs un pacietība?

Čempionu no lūzera reizēm atšķir tikai prasmīgāks fokuss tieši uz šiem 5-10% darba. Darba, ko uzvarētājs izdara varbūt pavisam nedaudz labāk. Paradums piespiesties par kripatiņu vairāk. Tāda ir atšķirība starp grand slam un mierinājuma balvu.