SPORTA SPĒLES UN FIZISKĀ SAGATAVOTĪBA
Kā viņus sagatavot? Ko darīt, ja tu kā treneris redzi savu komandu 270 minūtes nedēļā (runa vairāk ir par bērnu-jauniešu sportu)? Nu labi, pat ja tu ar viņiem strādā 4x90 minūtes 7 dienās, tas daudz nemaina lietas būtību.
Fakti par to, ko kurš grib:
- Audzēkņi trenējas, jo viņiem tas patīk un ar laiku daži no viņiem sāk cerēt uz individuāliem panākumiem. Sportisti cer, ka treneris darīs visu iespējamo, pašu labāko, lai viņus uztrenētu. Parasti jau jaunieši nezina, ko viņiem vajadzētu gribēt un pieprasīt no trenera (te nu speciālistiem ir ērtais moments). Viņi pilnībā paļaujas uz to. Līdz pienāk laiks, kad aizrautīgākie kaut ko atrod internetā vai redz darbībā citu treneri.
- Treneris vēlas ko? Skaidrs, ka ikviens treneris grib iespējami labāk sagatavot savu komandu. Ar tiem līdzekļiem un zināšanām, kas ir viņa rīcībā. Un atkarībā no ambīcijām (veselības, enerģiskuma un iedvesmas arīdzan).
- Vecāki (īpaši jaunāko sportistu) cer uz treneri. Vieniem ir svarīgi, lai bērns ir nodarbināts, “pie vietas”, citi grib ko vairāk – viņi diezgan mērķtiecīgi dara visu iespējamo, lai bērns kļūtu par iespējami labāku spēlētāju ar spožām nākotnes izredzēm.
FOKUSS
HOLIVUDAS SCENĀRIJS
Reizēm treneriem gadās audzēkņi, kas ir īpaši jāmotivē. Un reizēm ir jāmotivē ikviens audzēknis . Ja runa ir par iestāstīšanu “kāpēc tas ir jādara” vai “tieši kā”, labi noder zināšanu robu izraisītās zinātkāres teorija. Tā balstās uz cilvēka intelektuālu nepieciešamību atbildēt uz jautājumiem un atrisināt neskaidrības. Šī teorija darbojas gluži kā labi Holivudas scenāriji. Izcilā scenārijā ikviena aina ir notikumu pavērsiens, un skatītājam rodas interese, ar ko tas beigsies. Sportā, protams, ir mazliet citādi. Nav gluži tā, ka uz katru treniņu audzēkņus sagaida jaunas karsējmeitenes, kāds cirka klauns vai ar runu uzstāsies Bils Geitss.
Sporta ikdiena ir rutīnas darbs.Treneriem bieži nākas dažādos veidos motivēt gan svārstīgos audzēkņus-iesācējus, gan jau pieredzējušus sportistus. Mudinātievērot visas ar sportu saistītās nianses, vingrinājumu tehnisko izpildījumu, dienas režīmu utt., vai arī vispār palikt šajā sporta veidā/treniņu grupā. Un reizēm tā ir cīņa ar sportistu pārlieku pašpaļāvību uz savām zināšanām. Nereti pieredzējušiem sportistiemšķiet, ka viņi zina vairāk, nekā tas ir patiesībā, un tas kļūst par iemeslu progresa apsīkumam.
PANĀKUMU NEPIECIEŠAMĪBA
Pieņēmums, ka talants sportā, neatkarīgi no apstākļiem, agri vai vēlu spilgti izpaudīsies kā uzvarētājs, ir mīts.Un tas nav nekāds jaunums. Runa ir par apdāvināta sportista (ne) veiksmes stāstu.
Kas ir nepieciešams, lai iedzimts talants sportā veiksmīgi realizētos? Nerunājot par sportista veselību, treniņu, sadzīves un finansiālajiem apstākļiem, ir vajadzīgs tāds sociālais motīvs kā panākumu nepieciešamība (PN). To varam definēt arī kā sava veida atbildību sevis, ģimenes locekļu, komandas vai atbalstītāju priekšā. Arī kā ambīcijas. PN raksturojas ar spēju pieņemt pēc iespējas adekvātākus lēmumus ikvienā lietā, ko cilvēks dara. Brīžos, kad viņa spējas tiek vērtētas, tāds cilvēks cenšas parādīt maksimāli labu sniegumu.
Protams, persona ar augstu PN parasti pats sev nosaka salīdzinoši augstus uzvedības un/vai rīcības un spēju standartus. Situācijās saistītās ar riska uzņemšanos, cilvēki ar augstu PN izvēlas vidēju vai nedaudz virs vidējā riska pakāpi. Pārāk zema riska pakāpe vienkārši nešķiet interesanta, savukārt pārāk augsts risks reti kad atmaksājas.
RĀPO UZ ĢĒRBTUVI
Šis nu gan bija labs treniņš. Kā mūs šodien treneris nodzina! Bet es tiku ar visu galā, ko man lika darīt. Un pēc tam es vēl uztaisīju 100 izklupienus…
Vai smagi treniņi ir vajadzīgi? Cik smagi treniņi ir vajadzīgi? Ko vispār nozīmē smags treniņš?
Treniņš ir impulss. Uztrenēšanās process sastāv no impulsu krāšanas. Adekvātas sportista kondīcijai, mērķim un dotajiem apstākļiem treniņu dienā. Ja tikai smags treniņš garantētu spožus sportiskos panākumus, tad mums būtu papilnam augsta līmeņa atlētu. Ja tāds treniņš, pēc kura sportistam aiz nespēka ir gandrīz vai jārāpo uz ģērbtuvi, būtu medaļas garantija, tad uztrenēt čempionu nebūtu problēmu. Taču nez kāpēc tā nav.
Precizēsim – ir sportisti, un ir sportotāji. Kāda ir atšķirība? Lieta tāda, ka sportista mērķis ir pēc iespējas labāki rezultāti, sasniegumi, medaļas. Sportotājam mērķis ir slodze, nogurums, prieks par piedalīšanos, veselība, tonuss liekā svara zaudēšana utt. Arī sportists grib slodzi. Tā vienkārši - līdz spēku izsīkumam. Ja es esmu spēcīgs atlēts, tad skaidra lieta, ka man gribas šo cīņas ar sevi, piepūles, pārvarēšanas, izturēšanas un spēku izsīkuma sajūtu. Ķermenisko sajūtu.
Semināru kalendārs
SPORTA BLOGS
