KONFLIKTU RISINĀŠANAS VEIDI

Turpinot iesākto tēmu par konfliktu risināšanas nepieciešamību un veidiem, varētu ieteikt šādas taktikas:

•     problēmas risināšana;

•     netipiska mērķa izvirzīšana;

•     kopīgās rezultativitātes stimulēšana;

•     piespiešana;

•     konfliktsituācijas nogludināšana;

•     komunikācijas un mijiedarbības pastiprināšana;

•     sportistu rotācija;

•     psiholoģiskais treniņš.

Konfliktu risināšanai komandāsamērā efektīvs paņēmiens ir apstākļu maiņa, tai skaitā:

•     izmaiņas komunikācijā;

•     jaunu sportistu iekļaušana komandā;

•     izmaiņas komandas struktūrā.

Reizēm trenerim ir jāpilda tāda kā starpnieka – mediatora loma, lai vadītu sarunas starp abām  konfliktā iesaistītām pusēm. Tad ir jāatceras, ka mediators ir neitrāla persona, kas nav iesaistīta konfliktā un atbilstoši vadot sarunas, palīdz konfliktā iesaistītām pusēm pašām rast risinājumu.

Mediatora pienākumiir:

•     iegūt pušu uzticību;

•     iegūt informāciju;

•     dalīties ar informāciju;

•     konstatēt abpusēji izdevīgu risinājumu.

Trenera padziļinātās zināšanas konfliktoloģijā var noderēt, lai laicīgi pamanītu pirmos konflikta signālus un izvairītos no konflikta iespējamības, taču jāņem vērā, ka sporta vidē dominē konkurence. Tāpēc trenera pienākums ir nodrošināt sportistiem labvēlīgu psiholoģisko mikroklimatu, kurā dominē sadarbība, kā arī sekot līdzi vispārējo ētisko normu ievērošanai, ieviest taisnīgas darbības normas, kas kalpo par pamatu sportistu disciplīnai un atbalstīt un stimulēt sportistus uzņemties atbildību par savu rīcību un komandas kopējo pašsajūtu.